Ir divi iemesli, kāpēc Latvijas lauksaimnieciskā ražošana ir uz iznīcības robežas.
Pirmais, tā ir politika, ko visus pēcatmodas gadus ir piekopusi Latvijas valdība un ZM, bet pēc iestāšanās ES Briseles birokrātija.
Otrs, manuprāt, daudz svarīgāks iemesls ir tas, ka Latvijā joprojām nav visaptverošas un vienotas lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijas. Uz tādu lomu pretendē gan Latvijas lauku atbalsta asociācija, gan Zemnieku saeima, gan Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, kuras ir atbalstījušas šo akciju. Uz šo lomu pretendē arī lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kura izdomāta Briseles varas gaiteņos un kuras struktūrvienības uztur ZMTad kāpēc zemnieki negrib biedroties? Tam ir trīs dažādi iemesli:
Pirmais: Lielai daļai laucinieku kooperatīvs joprojām asociējās ar kolhozu.
Otrais: ZM ļoti maz ir darījusi, lai lauksaimnieki izprastu kooperācijas priekšrocības. A.Slakteris pat ir bijis Kooperācijas lietu ministrs. Kādā privātā sarunā viņš man atzinās, ka viņa galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāka šīs ministrijas likvidēšana.
Trešais: Lielai daļai zemnieku nav ne mazākās nojēgas par pirmskara kooperāciju laukos. Tā piemēram Bauskas apriņķa Rundāles pagastā bija 12 dažādi kooperatīvi un sabiedrības, kuras saistītas ar lauksaimniecību.
Vislabākā lauksaimniecības pašpārvaldes sistēma, manuprāt, pastāv Zviedrijā, kur tā balstās uz vertikālo un horizontālo kooperāciju. Neiedziļinoties detaļās teikšu, ka Zviedrijā lauksaimniekiem praktiski pieder viss, kas saistīts ar viņu saražoto produktu, tā savākšanu un pārstrādi, un tirgošanu (LRF veikalos), arī konsultatīvais dienests. Viņiem ir sava savstarpējās apdrošināšanas sistēma, pieder bankas u.t.t. Plus visam tam vēl lielāks atbalsts no ES.
Mums visa tā nav.
Vienotai lauksaimnieku pašpārvaldei ir jāsākās novados, tad jādeleģē pārstāvji uz reģionu, tad uz valsts līmeni.
Tādas izveidošanai ir pienācis īstais laiks, jo ir apstiprināta jaunā novadu karte, un interneta laikmetā viedokļu saskaņošana ir izdarāma daudz īsākā laika periodā. Ja demokrātiski, nevienu neaizmirstot, tiks izveidota lauksaimnieku pašpārvaldes sistēma, tad mums lauku ļaudīm būs vieglāk turēties pretī globālās krīzes ietekmei.
Vispirms pašiem ir jādibina lauksaimnieku biedrības jaunizveidotajos novados, no tām veidojiet lauksaimnieku apvienības reģionos un, visubeidzot, Latvijas Lauksaimnieku Federāciju (LLF), kura varētu apvienot visus lauku iedzīvotājus, kuri apsaimnieko L/s zemi, pilsoņiem piederošus lauksaimnieku SIA, kooperatīvus, krājsabiedrības, apdrošināšanas sab., patērētāju sab., asociācijas u.t.t.Lai nodrošinātu tam sākuma finansējumu, jāpieprasa Saeimu pieņemt likumu par lauksaimnieku pašpārvaldi, kas ievērojami atvieglotu lauksaimnieku un zvejnieku sabiedrisko organizāciju finansēšanas kārtību !
Mūsu piedāvājums neprasīs no Valsts budžeta ne latu.
Uzsaukums zemniekiem
Mēs, piedāvājam papildus jau esošajiem citu lauksaimnieku un to organizāciju rīcības plāniem sekojošus pasākumus:
1. Pieprasām Saeimu pieņemt likumu par lauksaimnieku pašpārvaldi. Tās bāzes finansējumu noteikt 10% apmērā no novadā iekasētā zemes nodokļa par lauksaimniecībā izmantojamo zemi (l/s). Uz šī un citu likumu bāzes izveidot Latvijas Lauksaimnieku Federāciju.
2. Lai palielinātu nodokļu bāzi pašvaldībām novadu lauku teritorijās ievērojami, vismaz 50% apmērā palielināt zemes nodokli par l/s zemi, tādejādi arī nodrošinot bāzes finansējuma iespējamību lauksaimnieku biedrībām novados.
3. Mēs izsakām neuzticību lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP) kā mākslīgai, no augšas izveidotai un nespējīgai aizstāvēt visu lauksaimnieku intereses pret Valdības un ES diskriminējošo politiku.
4. Mēs izsakām neuzticību Zemkopības ministram M.Rozem, kā nespējīgam nodrošināt lauksaimniecības likuma izpildi un kā atbildīgam par daudzu l/s nozaru novešanu līdz bankrotam.
5. Mēs apņemamies sadarbībā ar reāli darbojošām l/s organizācijām, nozaru asociācijām, kooperatīviem un atsevišķiem lauksaimniekiem izstrādāt lauksaimnieku biedrību novados un lauksaimnieku apvienību reģionos paraugstatūtus.
6. Mēs pieprasām MK un Saeimu pārstrādāt kredītiestāžu darbību regulējošos likumus, tuvinot banku darbības principus krājaizdevu sabiedrību darbību principiem. Padarīt gan rezidentu, gan nerezidentu bankas par atklāta tipa akciju sabiedrībām, tādejādi palīdzot Latvijas valstij izrauties no starptautiskās finansu oligarhijas žņaugiem.
Mēs aicinām visus labas gribas lauksaimniekus elektroniski (ar e-pastu ) mums pievienoties, lai izstrādātu labākos paraugstatūtu projektus, labāko lauksaimniecības pašpārvaldes likumu un nepieciešamās izmaiņas likumā par pašvaldībām, jo cerība, ka visu to izdarīs valdība un Saeima bez mūsu atbalsta, ir minimāla.
Mēs paši negribam pretendēt uz jēlkādiem amatiem jaunizveidojamās LLF struktūrās.Toties mēs pretendējam uz nenogurstošu darbu zemnieku labā līdz LLF nodibināšanai.
Jānis Dzelzkalējs Aivars Punka
25 ha Z/s ”Cirtas”( hobija) 3 ha Z/s” Zizma”
pārvaldnieks, bijušais īpašnieks, cukurkukurūzas
LZC priekšēdētāja vietnieks selekcionārs, bijušais
janis.dzelzkalejs@gmail.com LZC priekšsēdētājs
m.t. 29334005 (LMT) zizma@inbox.lv
m.t. 20015153 (Tele2)
Ko mūsu plānu realizācija dos lauksaimniekiem un ko pilsētniekiem?
Lauksaimniekiem samazināsies izmaksas, lauksaimnieku sabiedriskajā apritē atgriezīsies tie zemnieki, kuri visam ir atmetuši ar roku. Lauksaimnieku produkcijas virzībai tirgos būs mazāk parazitējošu starpnieku. Būs vieglāk cīnīties ar Latvijā audzēto dāņu cūku ekspansiju. Palielināto pašvaldību ietvaros palielināsies krājaizdevu sabiedrību loma. Tās pamazām kļūs par tādām kā mazām banciņām, kuras spiedīs lielās bankas samazināt parazitējošās izmaksas un reizē arī kredītprocentus. Lauksaimnieks gala iznākumā ražos lētāk un vairāk saņems.
Savukārt pilsētnieks LLF piederošajā veikalu ķēdē varēs iegādāties lētāku un ekoloģiski tīrāku pārtikas produkciju.
Dievs Svētī Latviju!
